Jēdziens “uztvērējaugi” Latvijā ir jauns un vēl nav plaši iepazīts. Uztvērējaugi jeb ķērājaugi ir augi, kas ir sēti pasējā pamatkultūrai, to galvenā funkcija ir augsnes bagātināšana un lauksaimniecības radītās slodzes uz vidi samazināšana. Uztvērējaugi tiek sēti pēc pamatkultūras novākšanas, lai mazinātu augsnē esošo barības vielu izskalošanos, palielinātu organisko vielu daudzumu augsnē un samazinātu augsnes eroziju. Populārākie uztvērējaugi ir ziemas rapsis, eļļas rutks, baltās sinepes, zirņi, lauku pupas, facēlija, daudzziedu airene, auzas, vīķi un citi augi. Šie uztvērējaugi, iesēti pēc pamatkultūras novākšanas, neļaus barības vielām izskaloties augsnē un veikt vides piesārņošanu. Uztvērējaugi uzlabo slāpekļa pārnesi uz nākamo kultūru, kas tiks audzēta zemē nākamajā sezonā, palielina augsnes organiskā oglekļa saturu, palīdz kontrolēt nezāles un kaitēkļus, kā arī samazina augkopības nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. 

Nevienam nav noslēpums, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Viena no nozarēm, kas atstāj ietekmi uz Baltijas jūru un tās ekosistēmu, ir lauksaimniecība. Lauksaimnieciskā ražošana ir būtisks slāpekļa savienojumu avots virszemes ūdeņos, kas, nonākot upēs, tālāk tiek novirzīts Baltijas jūrā. Uztvērējaugi var palīdzēt risināt ūdens piesārņojuma problēmu Latvijā un mazināt slāpekļa nonākšanu virszemes ūdeņos. Augšanas laikā uztvērējaugi no augsnes uzsūc un uzkrāj sevī ļoti nozīmīgu daudzumu slāpekļa, ko pēc tam varēs izmantot biomasas veidošanā. Pētījumi rāda, ka uztvērējaugi var mazināt slāpekļa noplūdi augsnē līdz pat 50%, tomēr jāņem vērā, ka tas ir atkarīgs no augu sakņu sistēmas – augsnes slāpekļa uzkrāšanās potenciāls ir atkarīgs no konkrētās augu sugas sakņu dziļuma. Visefektīvāk slāpekli akumulēs krustziežu dzimtas augi – redīsi, rutki, ziemas rapši, facēlija. Krustziežu dzimtas augi var samazināt slāpekļa noplūdi augsnē līdz pat 80%. Viszemākā efektivitāte slāpekļa akumulēšanā būs pākšaugiem, jo tie galvenokārt piesaista atmosfērā esošo slāpekli, nevis to, kas atrodas augsnē. Savukārt graudzālēm vislielākais potenciāls uz augsnes organisko vielu krājumu palielināšanu. 



Uztvērējaugu pozitīvā ietekme uz siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu ir pierādīta, tādēļ gan zinātnieki, gan lauksaimnieki jau ir apzinājušies uztvērējaugu potenciālu lauksaimnieciskās ietekmes mazināšanā uz apkārtējo vidi. Slāpekļa noplūšanas augsnē mazināšana, augsnes erozijas kontrole un kaitīgo organismu un nezāļu apkarošana un samazināšana ir tikai daži no pozitīvajiem ieguvumiem, ko lauksaimniecībai sniedz uztvērējaugi, tādēļ, visticamāk, tuvākajā nākotnē uztvērējaugu izmantošana lauksaimniecībā pieaugs. Katrai saimniecībai ir jāizvēlas piemērotākie uztvērējaugi, kas atbildīs gan reljefa, gan audzētās pamatkultūras vajadzībām. Lai vislabāk saprastu, ko un kā sēt, visticamāk, nepietiks tikai ar iepazīšanos ar teoriju, tādēļ lauksaimniekiem ir jāeksperimentē, jāmācās no kolēģu pieredzes un savām kļūdām, lai padarītu lauksaimniecības nozari Latvijā vēl progresīvāku un videi draudzīgāku.