Šomēnes Latvijā pirmo reizi tika saņemts ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikāts, ko saņēma saimniecība Rēzeknes novadā. Šādu sertifikātu var saņemt uzņēmumi, kas savā uzņēmumā īsteno videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Lai iegūtu šādu sertifikātu, saimniecībai tiek doti divi gadi, kuru laikā ir jāizpilda vismaz 10–12 kritēriji, un pagaidām šim sertifikātam var pieteikties tikai tās saimniecības, kas strādā augkopībā, bet nākotnē ir paredzēts, ka šādam sertifikātam varēs pieteikties saimniecības arī no citām nozarēm. Ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikāts ir projekts, kas tiek realizēts visās Baltijas valstīs. Kā viens no svarīgākajiem projekta ieviešanas mērķiem ir sasniegt Eiropas Savienības plāna “Gatavi mērķim 55%” galveno mērķi – samazināt oglekļa emisijas par 55% līdz 2030. gadam. Tā kā tieši lauksaimniecība ir viena no kritiskajām nozarēm, kas veido ievērojamu īpatsvaru no kopējā oglekļa emisiju apjoma, ir svarīgi veidot vienotu nozares kursu cīņā pret klimata pārmaiņām. 

Viena no sertifikāta galvenajām priekšrocībām ir iespēja iegūt aizņēmumus un līzingus saimniecības attīstībai par izdevīgākiem nosacījumiem nekā citiem uzņēmumiem. Ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikāts kredītiestādēm ir skaidrs signāls, ka uzņēmums ir mūsdienīgs, izmanto jaunākās tehnoloģijas un ir izstrādājis ilgtermiņa plānu “zaļā kursa” attīstībai. Lai lauksaimnieks saņemtu sertifikātu, tam ir jāpierāda, ka saimniecībā tiek veiktas būtiskas darbības klimata pārmaiņu mazināšanai, jāievēro minimāli sociālie aizsargpasākumi, kā arī uzņēmums savas saimniekošanas rezultātā nerada būtisku kaitējumu pārējiem pieciem Eiropas Parlamenta noteiktajiem vides mērķiem.

Lai uzņēmums atbilstu nosacījumam par būtiska pienesumu klimata pārmaiņu mazināšanā, tam ir jāizmanto visas būtiskās metodes vai arī jāizveido plāns par to, kā šīs metodes tiks ieviestas saimniecības darbības procesos nākamo divu lauksaimniecības sezonu laikā. Lauksaimniekam ir jāveic SEG (siltumnīcefekta gāzu) novērtējums un jāpanāk, ka 2 gadu laikā no energoresursiem un degvielas izrietošo emisiju īpatsvars nepārsniedz 10%, kā arī jāveido plāns, kā šo emisiju apjomu 10 gadu laikā samazināt par vismaz 20%, salīdzinot ar 2020. gada rādītāju. Saimniecībai jābūt vismaz 5 gadu augu sekai, no kuras vismaz vienu gadu tiek audzēti pākšaugi, kā arī jāsasniedz vismaz 75% dzīvo augu seguma indekss, bet augu atlikumi ir jāatstāj uz lauka un jāiestrādā zemē kā organiskais mēslojums. Lauksaimniekiem tiek noteikti stingri nosacījumi arī attiecībā uz augsnes apsaimniekošanas prasībām – jāizvairās no augsnes apstrādes pārmitros apstākļos, novēršot augsnes sablīvēšanos, kā arī ir jāuztur pastāvīgie zālāji. Ar oglekli bagātā augsnē ir jāuztur zemāks gruntsūdeņu līmenis, kā arī šādā augsnē nav ieteicams veikt dziļus rakšanas darbus vai stādīt rindās sējamos kultūraugus un bumbuļaugus.

Arī augu aizsardzības jautājumos ir noteiktas prasības, kas jāievēro – minerālā slāpekļa iestrādāšanai augsnē ir jāizmanto precīzā mēslošana, iestrādājot kūtsmēslus un vircu, ir jāizmanto zemu emisiju slāpekļa iestrādes tehnoloģija, kā arī jāizmanto mēslojuma izkliedētāji ar zemu variācijas koeficientu. Lauksaimniekiem ir līdz minimumam jāsamazina zudumi pēc ražas novākšanas, kā arī nedrīkst veikt aramo rudzāju dedzināšanu.

Saimniecībām, kas vēlas pieteikties sertifikāta iegūšanai, tiek dots 2 gadu pārejas posms – pirmajā pilnajā lauksaimniecības sezonā ir jāintegrē vismaz 50% no ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, bet otrajā lauksaimniecības sezonā ir jāspēj realizēt 100% no ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses.